Labdien, ja ir nakts, tad labs vakars jums! Mani sauc Igors Gaivoronskis un es dzīvoju un strādāju Jūrmalā. Zīmēt un gleznot sāku jau agrā bērnībā, proti, jau no bērnu dārza gaitām. Kad sāku iet skolā es pierakstījos zīmēšanas pulciņā, kuru vadīja māksliniece Olga Nilova, un ar viņas palīdzību veicu pirmos nopietnos soļus gleznotāj mākslā. Sākot ceturto klasi , iestājos Jāņa Rozentālā mākslas skolā, kuru veiksmīgi beidzu 1982. gadā. Tajā pašā gadā es nokārtoju pārbaudes eksāmenus un iestājos Vitebskas tekstila institūtā, specialitātē – tekstila mākslinieks. Vitebska – tā ir maza baltkrievu pilsētele, vieta, kur Daugava sāk savu plūdumu , vieta, kur es pavadīju brīnišķīgi laiku, un vieta, kur man palaimējās iepazīties ar mākslinieka Marka Šagala brīnišķīgajiem mākslas darbu mantojumiem. Šī cilvēka māksla ļoti spēcīgi izmainīja manu dzīvesredzējumu.

Vēlāk mans liktenis vēlēja man nokļūst Montreālē, tas bija 1996. gadā. Iestājos koledžā un mācījos par apģērbu modelētāju (ISDM). 1998 gadā es pabeidzu koledžu un sameklēju darbu mazā kompānijā par dizaineri, ādas apģērbu izgatavošanā. 2000. gadā es atgriezos...savu pilsētu...- Rīgu. Lai kur mani liktenis nesis, un ar ko es tai brīdī būtu nodarbināts, tomēr māksla vienmēr ir manā dzīvē pati noteicoša, jo tur es varu būt patiess un godīgs pret sevi un arī pret citiem.

"Es ticu tam ko daru, un punkts"
Džons Lenons